Tie no jums, kuri pazīst manus darbus, zina, ka katra hologramma ietekmē noteiktu mūsu zemapziņas daļu. Es saucu tās par kodiem, jo tās palīdz atšifrēt mūsos slēpto informāciju. Katrs kods satur informāciju noteiktā frekvencē jeb konkrētāk – vibrācijas enerģiju, kas rezonē ar mūsu sajūtām. Rakstos par pēdējiem kodiem es aprakstu savu pieredzi par šo frekvenču pārdzīvojumu. Katru mēnesi es izvēlos vienu kodu, kam pievēršu lielāku uzmanību un dalos ar savu viedokli par cilvēka attīstību šī koda tēmas ietvaros.

Dabiskais laiks

Man ir prieks dalīties ar šo rakstu. Divu mēnešu pārtraukums bija vajadzīgs daļēji brīvdienu perioda dēļ, daļēji sakarā ar gatavošanos jaunajai sezonai. Turklāt man bija nepieciešams pārskatīt līdz šim notikušo un nonākt līdz daudzām jaunām atziņām, no kurām  svarīgākās ir saistītas ar laika jēdzienu.

Mani aizrauj tas, kā mūsu laika uztvere var atšķirties dažādās situācijās. Viens cilvēks var teikt, ka laiks lido, kamēr cits apgalvos, ka tas rit neizturami lēni. Acīmredzami mūsu jūtām ir dažāda veida ritms, un mēs arvien vairāk atraujamies no lineārā laika.

Tieši tas mani iedvesmoja uzrakstīt jaunu nodaļu – burtiskā nozīmē. Nesteidzoties notikumiem pa priekšu, es vēlos vienīgi minēt, ka rakstu jaunu grāmatu, kurā laika jēdziens ieņem nozīmīgu lomu. Stāsts, šķiet, jau sāk vairāk vai mazāk iegūt aprises, jo informācijas plūsma rit paralēli ar laikam, kurš patiesībā vairs nepastāv, tādēļ ka tagadne, pagātne un nākotne ir daļa no kaut kā daudz lielāka. Man ir grūti sagaidīt brīdi, kad grāmata tiks pabeigta, un tā sniedz man daudz atbilžu. Bet vairāk par to vēlāk.

Viss ir cikls.

Es gribētu pievērsties laika tēmai kopumā — tam, kā mēs izjūtam laiku ikdienā. Mēs sekojam pulkstenim, atzīmējam dienas kalendārā un, sinhronizējoties ar tiem (pulksteni un kalendāru), darbojamies noteiktā ritmā. Mums ir darba stundas, regulārā rutīna, rīta rituāli, vakara aktivitātes, un laiks starp tām vienkārši paslīd garām. Lūk, ko mēs zinām par tagadni, pagātni un nākotni. Tas pats par sevi var likties vienkārši, bet var kļūt mulsinoši, kad jūsu dzīvē sāk atkārtoties noteiktas situācijas, par kurām domājāt, ka tās atrisinātas uz visiem laikiem. Es bieži dzirdu cilvēkus runājam par to, un pats esmu to piedzīvojis: pagātne turpina atgriezties.

Kāpēc ir tik grūti atlaist situāciju? Varbūt tāpēc, ka ‘atlaišana” nozīmē situācijas noslēgšanu. Mēs vēlamies šo nobeigumu un nosodam sevi, kad izrādās, ka vēl neesam spējuši to izdarīt, lai gan realitāte jau sen ir gluži cita. Tas ir dabas likums, kas pieņem bezgalības eksistēšanu un kur katrs process sākas ar noteiktu pieredzi un beidzas ar citu vienlaikus. Ikvienas beigas ir jauns sākums, tāpat kā mūsu elpošanas modelī. Kad mēs to izprotam un pielietojam ikdienas dzīvē, mēs sākam redzēt tam piemērus it visur. Pavērojiet gadalaikus, mēness ciklu, zemes un ūdens plūsmu, gaisa kustību. Mūsu ķermenis arī pieskaņojas dabas ritmiem un dod mums signālus, kad mēs nerūpējamies par sevi (bads, slāpes, nogurums, augšanas sāpes, krampji). Viss ir cikls. Dzīve tā ir veidota, tomēr mēs, cilvēki, esam vienīgie, kas sen ir atkāpušies no šī ritma. Mēs izgudrojām lineāro laiku un uzbūrām visdažādākās sistēmas, kas izjauca mūsu kontaktu ar Visuma ritmu. Mūsu dzīvesveids nav balstīts cikliskumā, bet linearitātē, un tā mūs pilnībā ir pārņēmusi. Iedomājieties, cik bieži ikdienā jūs apzinieties laiku un kā jums ir nepieciešams tā dēļ pārslēgties, lai gan jūsu sajūtas tam pretojas.

Lineārais laiks; ķēdes

Mēs varētu attēlot lineāro laiku kā ķēdi — tā mūs apcietina un neļauj sekot savām dabiskajām vajadzībām. Tam ir pietiekami daudz piemēru. Dažreiz jūs esat noguruši un jums ir jāguļ, bet nav pietiekami daudz laika, lai to izdarītu.  Dažreiz jums gribas ēst, bet jūs atrodaties sanāksmē, kas vēl nav galā. Citreiz jūs varat paēst, taču jums jāgaida līdz brīdim, kad atnāks jūsu partneris. Dažreiz jums ir nepieciešama brīvdiena, bet jums ir jāņem vērā kolēģu darba grafiki. Dažreiz jūs piedzīvojat stresu un jums no tā jāatbrīvojas, bet ar to jūs riskējat zaudēt darbu; un tā tas turpinās…

Mēs sakām ‘nē’ mūsu jūtam pārāk bieži, izvēloties būt lojāliem pret pieradumu, t.i. – pret mākslīgu laiku. Mēs neapzināmies, cik lielu spiedienu uz sevi mēs ar to izdarām, un vienlaikus brīnāmies, kāpēc iestrēgstam dažādās sajūtās un situācijās. Vai tam ir jēga? Atkal un atkal, kad jūtas vēlas tikt uzklausītas un iekļauties dabiskajā ritmā, tās tiek pakļautas ieradumam un atstumtas. Laiks neļauj tās uzklausīt, mums ir jādodas uz priekšu. Tādā stāvoklī kaut kā noslēgums ir praktiski neiespējams, jo viss, ko jūs darāt, paliek savienots ar laiku. Katru reizi, kad sarežģīta situācija atkārtojas mūsu dzīvē, mēs stumjam to atpakaļ uz pagātni un ceram, ka tā nenotiks vēlreiz. Tomēr daba darbojas pēc saviem principiem, patīkt mums tie vai nē, un cikls turpinās.

Kāpēc es to neesmu izdarījis agrāk?

Kāda starpība? Jūs varat vienkārši ‘izslēgt’ laiku. Tajā ir savs skaistums; jums tikai šis princips jāizprot. Ja jums liekas, ka daži modeļi atkārtojas, ir svarīgi nenosodīt sevi par to. Jūs neesat kļūdījušies un vispār nevarat kļūdīties. Nenosodiet sevi – tas ir liels izaicinājums. Jūs atrodaties nemitīgā kustībā augšup pa spirāli, un kurš gan var zināt, cik apļi jums vēl jāveic? Kurš var zināt, cik reižu jums jātiek galā ar vienu un to pašu uzdevumu? Pieņemot cikla ideju, jūs sniedzat sev iespēju augt un iegūt pieredzi. Katru reizi saskaroties ar jaunu situāciju, jums ir  iespēja piedzīvot ko jaunu. Jūsu vibrācija paaugstinās, zināšanas paplašinās un jūs pacelieties nākamajā līmenī, jūs sasniedzat jaunu mērķi, u.t.t. – apzīmējums nav būtisks.

Iespējams, daži lasītāji domā: ‘Ko darīt, ja es vairs netieku galā ar šo situāciju un tā atkal ir notikusi?’ Tas ir ļoti iespējams, un nav konkrētu likumu, pēc kuriem vadīties. Kad jūtat, ka kaut kas ir izdarīts galīgi, tā tas arī ir. Tomēr nenosodiet sevi, kad jāveic svarīga izvēle, jo tā jūs tikai kavējat šo procesu. To es esmu iemācījies personīgi. Bieži vien pirms svarīga lēmuma pieņemšanas es jutu pretestību, to pārdomājot. Es centos izdomāt visu veidu risinājumus, lai veiktu izmaiņas pakāpeniski, kamēr sirds dziļumos zināju, ka vienkārši vajadzēja ‘lēkt’. Tomēr bieži vien es nelēcu. Es vēlējos zināt iepriekš, kādu labumu tā nesīs, un tāpēc atliku savu izvēli.  Es iztēlojos to kā tramplīnu un sevi, metot ap to lokus un meklējot kāpnes, lai izvairītos no lēkšanas dziļajā ūdenī. Tomēr, katru reizi es tomēr lēcu un pēc tam vienmēr sev jautāju: kāpēc es to neesmu izdarījis agrāk?

Pagātne dažreiz ietekmē nākotni tik daudz, ka mēs sākam baidīties izdarīt izvēli par nākotni. Tomēr saprotiet, ka lineārais laiks ir tikai mūsu iztēles izdomājums, un mūsu jūtas dzīvo atšķirīgā ritmā nekā mūsu prāts. Izmantojiet TAGADNES mirkli, lai izprastu kopsakarības un klusumu, lai noteiktu savas tālākās kustības virzienu, un tad – uzdrīkstēties! Lūk, kā jūs noslēgsiet vienu ciklu un sāksiet nākamo!

Pārvietošanās

Ja jau mēs runājam par cikliem, tad nozīmīgākais no tiem ir evolūcijas process, kas tiek aprakstīts Maiju kalendārā. 2012. gadā 21. decembrī beigsies visi Maiju kalendāri, un arī šajā sakarībā es uzskatu, ka mēs nedrīkstam paļauties mūsu lineārā domāšanas veida ietekmei. Ja mēs dzīvojam ar domu, ka šajā brīdī viss beigsies, tas nozīmētu arī mūsu pašu eksistences beigas. Man liekas, ka tas ir tālu no patiesības. Mēs tuvojamies svarīga cikla beigām, bet nav tam jāpiešķir lielāka nozīme, kā tas patiesībā ir. Jūs varat šo datumu uztvert kā noteikta termiņa sasniegšanu, noslēdzošu punktu vai pat – krīzes punktu. Es personīgi to redzu drīzāk kā pārvietošanos. Šī ir jūsu iespēja jaunam sākumam, atstājot aiz muguras to, kas jums vairs nav derīgs. Jūs varat sākt ko jaunu jau tagad, jo enerģijas uz Zemes ir pietiekami spēcīgas, un tās sniedz jums straujas izaugsmes iespēju. Apsveriet šādu piemēru: ja jūs braucat ar velosipēdu kalnup un paātriniet gaitu, jūs ziniet, ka lejup brauksiet daudz ātrāk. Ja jūs kalnā kāpsit uzmanīgi, piepūle būs liela, bet skrējiens lejup– lēns. Mēs esam dvēseles  ar brīvu gribu. Bet būsim godīgi: kam jūs dotu priekšroku, ātrai vai lēnai augšanai?

Lai vienkāršotu izpratni, es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka jums nav jāzina viss, lai sajustu, ko es vēlos pateikt. Apziņa ir modra (kā vienmēr) — un tas nenozīmē, ka jums jātiek skaidrībā ar visu uzreiz. Mēs dzīvojam laikā, kad kļūst arvien grūtāk uzturēt lineāru laika izpratni, tāpēc ir svarīgi biežāk ieklausīties pie Sirdī, jo tieši Sirds darbojas sinhroni ar Visuma likumiem.

Ceļojumos uz Sibīriju esmu daudz uzzinājis par šo tēmu. Šamanis pastāstīja, ka tādi cilvēki kā viņš dzīvo pilnīgā harmonijā ar dabu un viņiem nav laika izpratnes. Tā viņi spēj savienoties ar Avotu un dzīvot pastāvīgā brīvības un mīlestības sajūtā. Diemžēl īstenot to mūsu sabiedrībā vēl ir grūti. Pastāv pārāk daudz parādību, kas mūs novirza. Bet par laimi pastāv arī citi veidi, kā atgriezties pie Avota.  Sakrālā Ģeometrija var dot maigu pamudinājumu cikla noslēgšanai. Pateicoties jaunām atziņām, esmu kļuvis vēl noteiktāk pārliecināts par kodu efektivitāti. Protams, es esmu labi informēts par to, ar ko strādāju, bet manas hologrammas ir ne tikai enerģētiski instrumenti. Tās palīdz atjaunot arī kontaktu ar dabu un tādējādi atbrīvot no nepareizas laika pieredzes.

Mīlestība izšķīdina laiku

Manā pieredzē laiks ir kaut kas, kas jāciena, bet ne jāpielūdz. Sakāmvārds ‘laiks ir nauda’ vairs nav aktuāls, un, pēc manām domām, tas sakņojas bailēs. Visu, par ko mēs sapņojam, var ietvert vienā kategorijā, proti – Mīlestībā. Mīlestība pārtrauc laiku, atver sirdi, dziedē rētas, aizsargā dvēseli. Mēs esam šeit, lai mācītos, gūtu pieredzi, bet pirmām kārtām, lai atnestu pasaulē mīlestību. Mēs visi dzīvojam uz vienas planētās, vienās un tajās pašās frekvencēs, un viss notiek vienlaicīgi. Šis ir maģisks gads, un mēs atrodamies šeit ar noteiktu nolūku.  Vai mēs izmantosim šo iespēju, lai novērstu savas bailes, lai pārveidotu savas dzīves un ķermeņus šajā pārvietošanās laikā?  Ko jūs ņemsiet līdz un ko atstāsiet aiz sevis? Kā jūs sāksiet jauno ciklu?

Atbrīvojiet sevi no pagātnes, jo tā pastāv tikai jūsu prātā! Jūsu dvēsele zina, cik daudz pieredžu jums ir nepieciešams, lai kaut ko apgūtu, un tā dos jums zīmi, kad būsiet gatavi nākamajai mācībai. Regulāri uzdodiet sev šo jautājumu: vai esmu gatavs kaut kam jaunam, vai man jāturpina atstrādāt noteiktas situācijas? Noskaidrojiet to priekš sevis paša. Dzīve ir pārāk brīnišķīga, lai ierobežotu sevi laika ietvaros. Jūsu dvēsele tā vien gaida iespēju izbaudīt spēli, dodiet taču tai iespēju to izbaudīt! Sapņojiet bagāti, domājiet plaši un dodieties uz priekšu! Šis ir ‘dabisks’ laiks lai darītu to, ko vienmēr esat vēlējušies. Un pat, ja jums ir jāpieņem radikāli lēmumi, atcerieties: jūs nevarat izdarīt neko nepareizu. Ļoti iespējams, jūs pēc tam teiksiet tieši tāpat kā es: “Kaut es būtu to izdarījis agrāk!”.

Mēs, cilvēki, protam noteikt laiku pēc pulksteņa, bet tikai Dvēsele zina, kas patiesībā ir laiks.

No sirds uz sirdi,

Janošs

Tulkojums – Elizabeta N. Orlova, korekcija – Ilze Ulmane