Janoša autorraksts “Dvēseļu saplūšana”
Šo dienu es uzsāku entuziasma pilns. Jūtos brīnišķīgi jau tādēļ vien, ka esmu viens pats un varu strādāt savā klēpjdatorā. Šo tekstu es rakstu Rīgā (Latvijā), kur mani uzaicināja vadīt vienas dienas semināru. Nekad iepriekš nebiju šeit bijis, taču pastaiga pa pilsētas centru klusā pievakarē radīja manī ikdienišķas un mierpilnas atmosfēras iespaidu. Man šāda veida enerģija patīk, turklāt man bija nepieciešams sevi mazliet uzlādēt. Rīga ir pēdējā pilsēta manā semināru tūrē, kas sākās Krievijā un beidzās Baltijas valstīs; pirmajā nedēļā gandrīz vienīgais, ko es redzēju, bija viesnīcas, semināru norises telpas un lidostas. Tagad esmu jau pieradis pie saspringtā grafika šajā pasaules daļā; krievu tautības cilvēki ir izdaudzināti ar savu strādīgumu, turklāt tas viss ir ceļošanas sastāvdaļa, lai gan jāatzīst, ka šī tūre atšķīrās no iepriekšējām. Es ne mirkli nejutu spriedzi, jo viss noritēja tik dabiski, kā pēc plāna. Kad man tur ir jābūt, es esmu pilnīgi mierīgs. Kad man tur nav jābūt, es atslēdzos un daru, kā man tīk. Viss ir kārtībā un nekā nav par daudz, kas ir diezgan neparasti, ņemot vērā visu plānošanu un dažnedažādās situācijas.
